Par zaļo pūci

Mācot savas tagadējās merķvalodas, man pa laimi nebija jāsaskaras ar baiso, zaļo pūci , kam patīkot ņemt kādam dzīvību, ja viņš vai viņa aizmirst turpināt savu sēriju. Tādēļ, man īsti nav pieredzes ar Duolingo lietotni. Bet manai mātei vēl ir - viņai bija 600 dienas gara sērija, kuru nevarēja pabeigt - viņa pat bija gandrīz atkarīga no šīs nolādētās pūces. Viņa, "pateicoties" pūces palīdzību, mēģināja apgūt spāņu valodu kaut kā, un viņa tiešām noticēja (un, godīgi sakot, vēl notic), ka, tikai izmantojot lietotni, īsti var redzēt attīstību valodas apguvē. Un viņa vēl neievēro, ka tā nav un nekad nebūs, lai arī viņa - AR TĀM PAŠĀM PRASMĒM - uz Spāniju ir aizbraukusi, mēģinājusi izdzīvot gan pilsētas ikdienu un valodas kursu - un viņai neveiksmīgi neizdevās. Kā redzams manā valodas stilā, tam visam nenoticu. Manuprāt, lai valodu varētu veiksmīgi apgūt, ir vajadzīga "cilvēcīgo sastāvdaļa". Lietotnei kā Duolingo, Mondly, Busuu un Ling tās nekad nebūs. Tu tikai nospiedi kādus pogus, to dari desmit tūkstošas reizes - un tomēr sagaidi, ka tu ar šo monotono pogu nospiešanu apgūt īstu valodu? Nu - NĒ! Valodu vari apgūt runājot, izteikoties, mēģinot kaut ko jaunu ar to, nevis kļūstot atkarīgs/-a no kādas liesmas, kas tev jādedz katru dienu, spēlējot kaut ko nenoderīgu! Ziniet, kas vēl labāk: valodas apmaiņa, valodas pasniedzējs, ikdienas rakstīšana! Tas viss noder, nevis muļķīga pūce!